Pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem vārds Pitagors asociējas ar padomju laikā skolās iemācīto ģeometrijas formulu vai teorēmu, ka taisnleņķa trijstūrī hipotenūzas kvadrāts ir vienāds ar katešu kvadrātu summu. Līdz ar to mūsu apziņā ir iesakņojies priekšstats, ka Pitagors ir bijis matemātiķis. Īstenībā Pitagors bija mistiķis, kurš matemātikā saskatīja dziļas likumsakarības. Tieši Pitagors un viņa skolnieki Visumu sāka dēvēt grieķu vārdā par Kosmosu, ar to saprotot „pilnību” un „harmoniju”. Vārda „kosmoss” sakne ir „kosmè”, kas nozīmē „skaistums”.
Pitagors dzimis Grieķijā Samos salā Egejas jūrā. Pirmais Pitagora skolotājs bija mistiķu vidū labi pazīstamais Faless no Milētas. Skolotājs jaunajā skolniekā saskatīja milzīgu talantu un ieteica viņam doties uz Ēģipti pie slavenajiem Sidonas priesteriem magiem.
Ar ieteikuma vēstuli Pitagoru pieņēma Memfisas skolā, kuru absolvējot, viņš tika iesvētīts priestera kārtā.
Pēc faraona Amazisa nāves viņa sekotājs atteicās maksāt Persijas ķēniņam Kambizam nodevas. Sākās karš, un Pitagors nonāca Babilonas gūstā, kur viņš sastapās ar persu magiem, kuri Pitagoram atklāja senās haldeju apslēptās gudrības. Persu ķēniņš Dārijs Histasps atbrīvoja Pitagoru no gūsta. Tā viņš kļuva par skolotāju, ap kuru pulcējās tūkstošiem mācekļu.
Pitagors mācīja, ka matemātikā skaitļu princips ir ielikts visā kosmosa uzbūvē. Tāpēc aritmētika un ģeometrija ieņēma centrālo vietu Pitagora mistiskajā intelektuālajā mācībā. Pitagora mācībā katram ciparam bija mistiska nozīme. Īpaši viņš cienīja skaitļus 3 un 10. 3 bija kosmiskās pilnības skaitlis, bet skaitlis 10 atbilda 10 debesu sfērām.
Māņticīgas bailes no skaitļa 13 ir pitagoriešu radītas, jo viņi to dēvēja par „velna duci”. Skaitlis 17 arī piederēja pie „negatīviem” skaitļiem. Pitagors mācīja arī par reinkarnāciju, ka cilvēku dvēseles var iemājot dzīvnieku ķermeņos. Tāpēc pitagorieši bija zvērināti veģetārieši.
Ap 510. gadu izcēlās karš starp pitagoriešiem un sibarisiem. Milona vadībā pitagorieši uzvarēja un pārņēma varu gandrīz visās Grieķijas dzīves sfērās. Taču drīz sākās antipitagoristu kustība, un Pitagors ar saviem skolniekiem pārcēlās no Krotonas uz Metapontu. Tur neizskaidrojamos apstākļos Pitagoru atrada mirušu.
Jāpiebilst, ka Pitagors bija pirmais, kurš ieviesa terminu „filozofija”, ar ko sāka apzīmēt pārdomas par dzīves jēgu. Pitagors bija daudzu aforismu autors. Piemēram: „Dzīve ir līdzīga teātrim, tajā parasti dumji cilvēki ieņem labākās vietas.” ¨
Agris Iesalnieks