Ebreju valodā vārds „acs” -„ain” עין pirmā burta ע (ain) simbols arī ir „acs”, bet tā skaitliskā vērtība- 70. Nav nejaušība, ka ebreju Sanhedrina vai Sinedriona locekļu skaits bija 70 (4.Moz. 11:25), un Jēzus izsūtīja sludināt, dziedināt un atbrīvot arī 70 mācekļus (Luk. 10:17). Tie bija Dieva aicināti un kalpošanai sagatavoti cilvēki, kuru gara acis bija atvērtas, viņi cilvēkam dotajos parametros (sapņos, parādībās vai tiešākā veidā) „redzēja tā Kunga vaigu” (4. Moz. 12:8) un redzēto ar mutes vārdiem liecināja citiem. Arī tā nav nejaušība, ka ebreju alfabētā burts „ain” ע - „acs” atrodas līdzās burtam „pē” פ, kura simbols ir „mute”. Burta „pē” skaitliskā vērtība ir 80. Šo skaitli veido cipars 8, kas simbolizē Mesiju (Kristu). Pareizināts ar 10, tas summā dod 80. Jņ. Ev. (1:38-41) mācekļi Jēzum jautāja: „Kur Tu mājo?” Jēzus ļāva viņiem apskatīt Savu mājvietu, viņi „tur palika visu dienu līdz desmitai stundai” un pēc tam sāka citiem liecināt: „Mēs esam atraduši Mesiju.” Pie šīs dziļās atklāsmes mācekļi nenonāca, apskatot Jēzus apartamentus Geneceretes ezera krastā vai ieraugot ikonas un zelta krucifiksu Viņa istabā. Jēzus viņus uz īsu laiku ieveda Savā mājoklī desmitajās Debesīs, un mācekļi saprata, ka Viņam var uzticēties kā Skolotājam (Rabbi), jo Viņa acis redz visaugstākās garīgās debesis. Ne velti Jēzus teica jūdiem, kuri Viņu jau bija sākuši vajāt: „Patiesi, patiesi Es jums saku: „Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām, jo ko Tas dara, to arī Dēls dara.” (Jņ. 5:19) Jēzus izglītotos jūdu rakstu mācītājus un farizejus nosauca par „akliem ceļa rādītājiem” (Mat. 23:16). Viņi protestēja, uzskatīdami sevi par garīgi redzīgiem, bet Jēzus piebilda: „Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: mēs redzam, - tāpēc jūsu grēks paliek.” (Jņ. 9:41)
Jēzus nepārmeta jūdu mācītājiem teoloģisko zināšanu trūkumu- viņi bija pietiekami labi izglītoti. Runa bija par viņu garīgo aklumu: viņi bija „noslēpuši atklāsmes atslēgu, paši negāja iekšā Dieva valstības teritorijā un citus aizkavēja” (Lūk. 11:52). Bet, ja aklais aklo ved, tad abi iekrīt bedrē.
Pēdējais brīdinājums ir ļoti svarīgs. Kas ir šī bedre, kurā arī mēs varam iekrist, ja sekojam garīgi akliem līderiem? Atcerēsimies- Dievam vistuvinātākais eņģelis Lucifers sacīja: „Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visaugstākais. Bet nu tu esi nomests mirušo valstībā visdziļākajā bedrē” (Jes. 14:14-15). Šī visdziļākā bedre ir elle vai šeol שול, kur atrodas sātana tronis (Atkl. 2:13), kas ir Dieva troņa imitācija, tikai ar pretēju zīmi. No šīs visdziļākās bedres, ko jūdi dēvē par „klipot”, sātans שטן ar savu dēmonu un Jecer ha Ra (ļaunā tendence) palīdzību cenšas iespaidot, pievilt un pazudināt pēc Dieva tēla veidotos cilvēkus, kuri dzīvo uz zemes fiziskajā ķermenī, bet ir pieejami sātanam visās neredzamajās Visuma struktūrās, ar kurām cilvēks kā dvēseliski miesīga būtne ir saistīts. Atkl. 12:10-12 ir aprakstīts karš debesīs, kā rezultātā Lucifers tika gāzts, nomests uz zemi (Visumā, Haolam): „...vai zemei un jūrai! Jo velns nonāca pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika palicis.”
Jāsaprot, ka pēc izraidīšanas no garīgajām debesīm Luciferam nav vairs neierobežota pieeja Dieva Tronim, viņš ir zaudējis savu agrāko pozīciju. Ne velti viņu tagad dēvē par Baal Zebul vai mēslu mušu ķēniņu. Sātans ir zem Dieva lāsta, un viņa nolemtība ir „līst uz vēdera un pīšļus rīt visas sava mūža dienas” (1.Moz.3:14). Viņa „aprūpes objekts” ir cilvēks, kuru kā garīgu būtni sātans cenšas caur kārdināšanu piesaistīt iznīcībai, nāvei, t.i., savai ietekmes sfērai. Sātanam ir aizliegts varmācīgi pakļaut cilvēku, bet viņam ir tiesības kārdināt, lai cilvēks pats pieņem lēmumu, kas apzudina.
Kad čūska kā ļaunā tendence (Jecer ha Ra) parādījās Ēdenes dārzā, viņa čukstēja Ievas dvēseles dziļumos: „Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” Ieva nepakļāvās čūskas deformējošam domas iespaidam un atbildēja: „Mēs ēdam no koka augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs ir teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.” Tad čūska teica sievai: „Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.”
Pievērsīsim uzmanību kārdinājuma mērķim- „acis atvērsies”. Par kādām acīm runā čūska? Ādamam un Ievai taču bija atvērtas gara acis, jo viņi redzēja Dievu. Runa ir par miesas acīm, ko ebreju Toras speciālisti dēvē par „Ain haarec” עיןהארץ - „zemes acis”. Tas, ko mēs saucam par „garīgām acīm”, ebreju valodā „Ieš Meain” ישמאין vai tulkojumā „kas ir no nekā”. Vārds „nekas” skan analogi vārdam „acs” (ain), tikai lasot oriģinālā, var redzēt atšķirību. Vārdam „nekas” אין (ain) pirmais burts ir „alef”, kas simbolizē Dievu, bet vārda „acs” pirmais burts ir „ain” עין.
Vēst. Ebr. 11:3 lasām: „Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule (Visums) ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā ir cēlies redzamais.” Ādams un Ieva pirms grēkā krišanas redzēja „neko” kā pamatu šai radītai pasaulei. Pēc grēkā krišanas viņu gara acis aizvērās un viņi radīto pasauli ieraudzīja kā savas dzīves pamatrealitāti, bet īstā Mūžīgā realitāte ar Dievu un Viņa valstību centrā kļuva nereāla. Faktiski pirmie cilvēki sāka redzēt ar čūskas acīm, kuras redz pīšļus (matēriju) reālākus par savas izcelsmes garīgo pirmsākumu.
Ebrejiem ir zināmi likumi, kas ļauj vārdā pārkārtot burtus. Ja to izdarām ar vārdu „ain” אין, tad sanāk „ani” אני, kas tulkojumā nozīmē „es”. Varam secināt, ka pēc grēkā krišanas cilvēks pazaudēja sava īstā garīgā Es izjūtu, un viņš sāka sevi identificēt ar dvēseles pārdzīvojumiem un miesu. Tādēļ Dievs pārģērba Ādamu un Ievu ādās „or” עור (1.Moz. 3:21), t.i., rupjākas matērijas struktūrķermenī, lai viņi „nejustos kaili” (1.Moz. 3:7) un varētu dzīvot ārpus Ēdenes dārza, no kura tika izraidīti (1.Moz. 3:23).
Jēzus gara acis nekad nav aizvērušās, jo Viņš ir Ādama pirmtēls, pēc kā cilvēks tapa radīts. Kad mēs novēršamies no grēkiem, atgriežamies un integrējamies Kristū kā savā pirmtēlā, tad mēs šo pasauli sākam redzēt ar Kristus dievišķajām acīm. Jēzus sacīja(Lūk 11:34-36): „Miesas spīdeklis ir acs. Ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša, bet, ja tava acs ir samaitāta, tad arī visa tava miesa ir tumša. Tad nu pielūko, ka gaisma, kas ir tevī, nekļūst par tumsu. Ja nu visa tava miesa ir gaiša, bez kāda tumša kaktiņa, tad viņa būs tik gaiša it kā svece (no iekšpuses) ar savu gaismu tevi apspīdētu.”
Vārds „miesa” grieķu valodā „soma” nozīmē cilvēka dvēseli, nevis fizisko ķermeni. Ja cilvēka redze nebūs piesaistīta caur jutekļu iekāri iznīcīgajam, tad dvēselē vairāk un vairāk sāks spīdēt gara gaisma. Šīs svece ir katrā cilvēkā, tikai tās degšanas un spīdēšanas intensitāti nosaka mūsu attieksme pret iznīcīgo. Sal.pam. 20:27 lasām: „Tā Kunga gaismeklis (ner- svece) ir cilvēka gars (nišemat), tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus.” „Kunga sveces” iedegšanās ir saistīta ar cilvēka gara acu atvēršanos. Atkl. 3:18 Jēzus saka: „Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, ugunskvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns nebūtu redzams, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu būtu redzīgs.”
Kad mēs redzam tikai ar savas miesas acīm, čūska caur ļauno tendenci (Jecer ha Ra) var mūs manipulēt. Garīgās redzes atgūšana cilvēku dara brīvu no šīm manipulācijām. Kad pravieša Elisas kalpotājs rīta agrumā izgāja ārā, viņš ar miesas acīm ieraudzīja, ka ienaidnieka karaspēks ir aplencis pilsētu, un viņš izmisis iesaucās: „Ak vai, mans kungs! Ko nu darīsim?” Bet Elisa atbildēja: „Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk, nekā to, kas ir pie viņiem. Un Elisa lūdza Dievu un sacīja: Kungs, lūdzams atver viņa acis, ka viņš var redzēt.” Un Tas Kungs atvēra puiša acis, ka tas redzēja, un, lūk, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu visapkārt ap Elisu” (2. Ķēn. 6:15-17). Zīmīgi, ka debesu eņģeļu karapulki bija stacionēti ap Elisu, kurš uz situāciju skatījās ar gara acīm. Kad mēs redzam ar gara acīm neredzamo realitāti un redzēto izrunājam ar muti, apliecinām Dieva gribu vienā vai otrā situācijā, tad apstākļi sāk mainīties. Jēzus teica: „Velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” (Mat. 15:9). Tas liecina, ka teoloģija neatver gara acis un reliģiski modificēts Dieva Vārds ir nedzīvs garīgā nozīmē.
Jēzus aicināja ne tikai lūgt Dievu, bet arī „runāt uz klinti vai kalnu (Mat. 21:21), lai kalns (problēma) pazūd”. Izrunājot vārdus, kas pamatoti Dieva gribā, vīzijā, garīgā redzējumā, Dieva Vārdā- Bībelē, no neredzamā sāk veidoties redzamais. Izrunājot negatīvus vārdus, īpaši tādus, kas apšauba Dieva gribu, cilvēks atraisa destruktīvos spēkus, kas var iznīcināt viņu pašu.
Kad Mozus izsūtīja 12 izlūkus (Meraglim) uz Apsolīto zemi, tad 10 no viņiem neticēja, ka israēlieši tajā varēs ieiet, jo tur dzīvoja milži. Viņi nonāca konfliktā ar Dieva apsolījumu, un rezultātā „šie vīri, kas bija cēluši neslavu Apsolītai zemei, nomira piepešā nāvē Tā Kunga priekšā, bet Jozuā Nūna dēls un Kālbs Jefunnas dēls palika dzīvi” (4.Moz. 14:37). Divi pēdējie neapšaubīja Dieva gribu attiecībā uz israēliešiem Apsolīto zemi un teica: „Mēs iesim uz turieni un to arī iegūsim” (4. Moz. 14:30).
Atcerēsimies, ka no Jēzus mutes izgāja „zobens abās pusēs ass” (Atkl. 1:16). Zobens ir vārds, „kas spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķeļ garu, dvēseli un locekļus, un smadzenes, un ir domu un sirdsprāta tiesnesis” (Ebr. 4:12). Kad mēs runājam no Kristus Visaugstākās pozīcijas, kas ir pie Tēva labās rokas (Ap.d. 7:56) debesu Ciānā (Ebr. 12:22-24), tad sātans bēg no mums (Jēk. 4:7), jo viņa pozīcija ir iznīcībā- radībā nevis Radītājā.
2.Laik. 7:16 Dievs saka: „Es esmu izraudzījis šo namu un esmu darījis to svētu, lai tur mūžīgi mājotu Mans Vārds, Manas acis un Mana sirds būtu tur vienmēr.”
1.Kor. 3:16 ir teikts, ka pats cilvēks ir „dzīvā Dieva nams, kurā Dieva Gars mājo”. Šinī kontekstā, ja mēs redzam ar Kristus acīm un izrunājam vārdus, kas nāk no Viņa mutes, ar savu muti, tad pat bezcerīga situācija sāk izmainīties. Sātans ir melis, haosa radītājs un slepkava (Jņ. 8:44). Jēzus ir atnācis, lai caur mums „iznīcinātu velna darbus” (1. Jņ. 3:8). Psihosomatiskās slimības, to skaitā vēzis ar nekontrolētu šūnu dalīšanos, ir sātana roku darbs. Tā ir disharmonija, haoss, destrukcija, novirze no Dieva normatīviem caur indivīda vai veselas civilizācijas nepaklausību Dievam. Tikai atgriežoties pie Dieva caur Kristu, skatot Viņa Godību (Jņ. 1:14), to apliecinot ar savu muti un sirdī ticot, mēs topam izglābti (Rom 10:9-10), atbrīvoti, dziedināti (Jes. 30:26; Mat. 8:17; 1. Pēt. 2:24).
„Ar Kunga Vārdu ir radītas debesis un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu” (Ps. 33:6). Pasaules radīšanas dienās Dievs lietoja šos debesu spēkus (eņģeļus u.c.), lai no pirmatnējā haosa tehom (1. Moz. 1:2) izveidotu Visumu ar miljardiem galaktiku, Saules sistēmu, planētām, kur viss darbojas savstarpēji saskaņoti un harmoniski. Jūdu teologi īpašu nozīmi piešķir pirmajam no 10 izteicieniem: „Un Dievs sacīja: Lai top gaisma! Un gaisma tapa.” (1. Moz. 1:3) Tā ir sākotnējā Vārda (Kristus) pozīcija pie Dieva (Jņ. 1:1-5), no kā dievišķās gaismas emanācija (Jņ. 8:12) izgāja no Dieva, attālinās, sablīvējās līdz tās materiālam veidolam. Pat zinātnieki ir konstatējuši, ka matērija ir sablīvēta gaisma un enerģija. Kad mēs iepazīstam Kristu tā sākotnējā dievišķā veidolā, kam nav nekā kopīga ar teoloģisku „bildi” vai krucifiksa formā izveidotu tēlu, tad ar mūsu muti izrunātais vārds spēs disciplinēt vai apturēt jebkuru haosu sociumā, dabā (teva, ivr.) un pat Visumā. Jo primārais bija un ir Radītāja Vārds nevis matērija, kas ir vārda un gara mijiedarbībā tapis „produkts”. Ebr. 11:3 lasām: „Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule (aionās- laikmeti, grieķ.) ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā ir cēlies redzamais.” Kad mēs ar gara acīm ieraugām sevi veselus vai saskatām izeju no bezcerīgas situācijas un ar muti apliecinām redzēto, tad no „neredzamā sāk tapt redzamais”. Šāda garīga redzēšana atšķiras no fantazēšanas vai dvēseliska līmeņa vizualizācijas. Kol. 1:15-16 lasām: „Jo Viņš (Kristus) ir neredzamā Dieva attēls, visas radības Pirmdzimtais. Viņā ir radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Saskatot Kristū (Vārdā) savas izcelsmes Pirmtēlu, matricu, savienojoties ar Viņu, mums viss būs iespējams šinī pasaulē, jo Viņš saviem mācekļiem deva un dod arī šodien „varu un spēku staigāt pār čūskām, skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam” (Luk. 10:19), bet nākamajā pasaulē caur Viņu mums ir garantēta Mūžība.
Agris Iesalnieks
